Vai esat lasījuši grāmatu "Noslēpumu sala", kuru sarakstījis Žils Verns? Tur četri vīri nokļūst uz neapdzīvotas salas un sāk no pamatiem būvēt savu sadzīvi... Izvēloties dēla vadītu izglītību mājās, šobrīd jūtos ļoti līdzīgi. Esmu nostājusies uz ceļa, kura vēl nav. Nav arī kartes vai kādas norādes, ka eju pareizā virzienā. Ir zemapziņā iespiedušās vecās programmas, bailes un sabiedrības nospiedošais vairākums, kurš neatbalsta šādas izvēles. Brīžiem liekas, ka mana prāta kapacitāte tuvojas pārslodzes robežai, ja mēģinu ar prātu salikt visus saskaitāmos vienkopus. Bet labi, ka ir sirds un sirds gudrība, un sirds apziņa. Mūsu senie senči savā Pasaulskatā ir atstājuši acumirklīgās domāšanas mākslu, kas ir iekodēts mūsu DNS. Tā nu Es, cik nu izdodas, saiknē ar savu sirds balsi, savu iekšējo stāvokļu vadīšanas prasmi un dvēseles gudrību, uz 'čuju un ņuhu' eju uz priekšu. When a child enters your life, it is time to learn, not to teach. /Sadhguru/ Šis man ir laiks, kad pārmācu savu prātu darboties saskaņā ar saviem dvēseles principiem un sirds gudrību. Jā, nav viegli. Dažreiz iekšējie konflikti dzen izmisumā. Un saprotu, ka man ļoti daudz vēl jāapgūst pašai. Bet, kad redzu, ka esmu spējusi saglabāt mirdzumu sava dēla acīs, un, mēs varam lūkoties viens orram acīs ar atvērtu sirdi, tas atsver visas pūles un iedrošina iet tālāk. Laikam tie ir mani galvenie ceļa rādītāji. Un kā jūties Tu, sākoties jaunajam mācību gadam?

Sveiki, mīļie kopienas biedri!🫶 Pēdējās dienās daudz domāju par to, ko man nozīmē izglītība. Nejau gluži kā sistēma, bet process, kurā šobrīd esam. Man ir sajūta, ka šobrīd jau esam ceļa sākumā, un ticu,ka varam radīt kaut ko pavisam jaunu. Man tas nozīmē, ka bērns, vecāks un skolotājs ir līdzvērtīgi partneri, un izglītība notiek mijiedarbojoties pilnīgi visiem kopā. Man gribētos dzirdēt arī jūsu domas: -kā jūs redzat jaunā laikmeta izglītību? -kas būtu tās pārmaiņas, ko jūs ieviestu, ja jums būtu iespēja? -kā šādu izglītību translēt reālajā dzīvē? Ticu, ka kopā mēs varam! Dalieties ar savām pārdomām komentāros Sirsnībā Linda 🤍

Šodien pieķēru sevi pie domas. Atkal skrienu. Ne jau tik ļoti fiziski, kā emocionāli. Pēdējās dienas piefiksēju, kā mājās gaisotne tāda- nu teiksim intensīva. ——— Vakardienas vakarā ar bērniem pirms miega gultā dzērām tēju un sajutu cik svarīga un nozīmīga ir saikne. Kopābūšana. Kontakts. Pabūt klātesošie, sajust vienam otru, aprunāties. Un apzinājos, ka lielā 1.septembra burbulī es šo biju pazaudējusi. ——— Šorīt, kad jau roka stiepās pie ntajiem pienākumiem pajautāju sev- Vai es varu nosēdēt 15 minūtes mierā? Nedarot neko. Bija dziedinoši, jau zināju, ka tā būs. Bet kā ar Tevi? Vai vari padalīties, varbūt izmēģināt ko Tavs prāts/ ķermenis saka, ja apzināties noliec sevi kontaktā… ar sevi? 🤍 Sirsnībā Linda

Šajā mācību gadā es jūtu īpašu aicinājumu pievērst uzmanību mums, pieaugušajiem, būt drosmīgiem un vienotiem pārmaiņām. 👐 Pasaule mainās ātrāk nekā jebkad, un bērni ienāk skolā ar citām vajadzībām, sapņiem un enerģiju nekā jebkad agrāk. Ja mēs turpināsim iet pa vecajiem ceļiem, viņi zaudēs to dzirksteli, kas viņus dara unikālus. Pārmaiņas sākas ar mūsu gatavību skatīties plašāk, klausīties bērnos un atbalstīt viņu individualitāti, nevis tikai prasīt pielāgošanos sistēmai. Šis gads var būt par atmodu – skolotājiem, vecākiem un visai sabiedrībai, kas kopā rada vidi, kurā bērns jūtas redzēts un pieņemts. Tas nozīmē atļaut radošumam, kustībai un emocijām ienākt klasē, kā arī uzticēties, ka mācīšanās notiek visur – ne tikai mācību grāmatā. Aicinu vecākus mēģināt paskatīties uz pasauli bērnu acīm, censties nolikt malā savu bagāžu un palīdzēt bērniem atklāt viņu pieredzi. Pārmaiņas ir iespējamas tikai tad, ja mēs visi tās nesam kopā – ar mīlestību, ticību un atbildību. Ar sirsnību Linda!

Sveiki biedri!☺️ Varbūt kāds gatavs padalīties iespaidos un īsi apkopot Jūsu vakardienas tikšanos? ☺️🫶 Pateicībā Linda!