Sāpes ir reāls ķermeņa signāls. Vienkārši norakstīt tās uz psihi nav nekas cits kā palīdzības nesniegšana. Instagram esmu redzējusi izmisušus cilvēkus, kuri lūdz palīdzību, jo vēlas beidzot mazināt savas sāpes. Viņi ir staigājuši no viena ārsta pie otra, pavadījuši neskaitāmas stundas uzgaidāmajās telpās, bet sāpes nepāriet. Man šķiet, ka ir pienācis laiks pamosties no hipnozes, ka bezmiegs sāpju gadījumā ir tikai psihes jautājums. Turklāt medicīnā tiek klasiski aprakstīts, ka sāpes var būt iekaisuma simptoms un var norādīt arī uz noteiktām slimībām. Ja šādā situācijā mēs vienkārši sakām: „Tas ir psiholoģiski nosacīts”, mēs, iespējams, novilcinām nepieciešamo ārstēšanu. Savukārt, ja mēs jau agrīni pievēršamies iekaisuma vai deģeneratīviem procesiem fizioloģiskā līmenī un mērķtiecīgi strādājam ar to cēloņiem, mēs varam pavērst attīstību reģenerācijas virzienā. Kādas ir tavas domas par to?

REAL TALK. BEZMIEGS, KURU IZRAISA MIEGA ZĀLES. Principā es savā praksē varu runāt par 3 BEZMIEGA formām. Un es sākšu no tā gala, par kuru runā vismazāk. 1. Medikamentu izraisīts bezmiegs. 2. Fizioloģiski iemesli – manā praksē bieži individuāli minerālvielu trūkumi, vielmaiņas traucējumi un toksīnu slogs, infekcijas, bakteriālais slogs, vakcīnsekas u.c. 3. Psiholoģiski iemesli. Šodien es gribu parunāt par miega zāļu izraisītu bezmiegu. Šiem cilvēkiem var būt pamatīgas problēmas. Viņi lieto medikamentus, kuriem būtu jāpalīdz gulēt, bet ilgstošas lietošanas rezultātā dažkārt rodas tolerance, atkarība un vēl lielākas miega problēmas. Un te sākas apburtais loks. Cilvēks lieto to, kas var uzturēt viņa bezmiegu, kļūst atkarīgs no medikamentiem, kurus nedrīkst pēkšņi atmest, un vienlaikus domā, ka visu dara pareizi. Jo medikamentus taču izrakstījis ārsts! Dažkārt situācija ir vēl absurdāka. Cilvēciņš ir izstaigājis vairākus dakterīšus. Katrs kaut ko izrakstījis, bet ne vienmēr ir izvērtēts, ko šis cilvēks jau ikdienā lieto. Un galu galā cilvēks lieto 4–6 savstarpēji nesaskaņotus medikamentus, reizēm pat vairāk. Trakākais gadījums, kuru esmu redzējusi, bija 11 neiroloģiski medikamenti! Vienpadsmit! Medikamenti, kuru iedarbība var savstarpēji konfliktēt un kuru kombinācijas var būt bīstamas. Un tagad man ir viens pavisam godīgs jautājums. KURAM ŠĀDA SITUĀCIJA IR JĀRISINA? Kurš uzņemsies atbildību? Pašam cilvēkam tas var būt gandrīz neiespējami. Viņš jau tāpat slikti guļ, ir noguris, un atsevišķi neiroloģiskie medikamenti vēl papildus var ierobežot koncentrēšanās spējas, atmiņu un spriešanu. Turklāt cilvēks taču uzticas ārstiem! Teorētiski viņam tagad būtu atpakaļgaitā jāizstaigā visi dakteri, kuri kaut ko izrakstījuši, un jālūdz katram palīdzēt pārskatīt savu izrakstīto medikamentu un, ja nepieciešams, to pakāpeniski samazināt. Bet vai tas vispār ir reāli? Un kurš šajā procesā uzņemas koordināciju? Ģimenes ārsts? Neirologs? Psihiatrs? Katrs atsevišķi? Jo vienam ārstam ir jāredz VISA medikamentu aina, nevis tikai tas preparāts, kuru viņš pats izrakstījis.

Tu ej gulēt noguris, bet miegs nenāk. Vai arī aizmiedz, un pēkšņi, klikšķ, divos naktī esi pilnīgi nomodā. Un tā katru nakti, gandrīz vienā un tajā pašā laikā. Tā nav nejaušība. Kamēr tu guli, ķermenis strādā nakts maiņā: aknas attīra, plaušas „izvēdina“, nervu sistēma atjaunojas. Kad kaut kas netiek galā, ķermenis tevi pamodina. Ne tāpēc, lai kaitinātu, bet lai pateiktu: „Paskaties uz mani.“ Nākamajās dienās kopā iziesim cauri visai naktij: 🕚 23:00 – kāpēc nevari aizmigt, lai gan esi noguris 🕑 1–3 naktī – kad tev "zvana" tavas aknas 🕓 3–5 naktī – kad viss ir kluss, bet tavā iekšienē ne 🚽 un starpā – kāpēc naktī atkal jāiet uz tualeti 🌙 visu nakti – kāpēc sāpes naktī kļūst skaļākas 👉 Pastāsti komentāros: Cikos tu visbiežāk pamosties naktī? Vai tas ir katru reizi vienā laikā?

Kādi ir jūsu novērojumi? Vai vasarā, kad ārā ir saulīte miedziņš ir labāks?