Lai arī mēs paši sev vai pavirša informācija internetā mūs bieži ieved pārliecībā, ka miega trūkums ir it kā psiholoģiski izraisīts, tomēr medicīna vairāk runā par miega traucējumiem kā par kopējā veselības stāvokļa sabrukumu. Miega trūkums vēl netiek diferencēts kā atsevišķa slimība, bet drīzāk kā simptoms pie citiem veselības sabrukuma stāvokļiem. Tāpēc pie miega trūkuma, katra cilvēka situācija un iemesli ir individuāli un nav atraujami no kopējās pāssajūtas un veselības stāvokļa. Tāpēc svarīgi ir ieraudzīt kopējos procesus un attīstību. Jo nekas nesākas pēkšņi un pēkšņi nebeidzas. Varbūt tev tavos meklējumos palīdz šīs divas tabulas, kas parāda skatu uz reģenerāciju un deģenerāciju no putna lidojuma perspektīvas. Kāda ir tava pieredze ar atveseļošanās procesu un laiku, kas tam bija nepieciešamas.

🌙 Atkal nevari aizmigt? Šeit ir saistība, ko vairums nezina: Zarnas ražo vairāk nekā 90% mūsu serotonīna — un serotonīns ir melatonīna, mūsu miega hormona, priekštecis. Ja zarnas vakarā vēl strādā — jo apstrādā grūti sagremojamu un toksisku ēdienu, jo tās ir kairinātas, jo mikrobioms ir nelīdzsvarots — tad melatonīns neveidojas. Tad miegs nenāk. Smadzenes kā uzvilkta stīga un tu zini, ka gulēšana atkal nebūs. Un kas vakarā īpaši kairina zarnas? → Smagas maltītes pēc 19:00 → Cukurs un baltie milti → Tējas un dzērieni no krāna neūdens → Alkohols (arī "tikai viena glāze") → Svaigi dārzeņi vakarā → Pārāk maz laika starp ēšanu un gulētiešanu → Trauki, kas skaloti ar toksiskiem līdzekļiem (jūt cilvēki krīzes situācijās, pārējiem viss ir oki, tāpēc tāda neizpratne un atšķirība reakcijās) → Pesticīdi un glifosāts ēdienā (parasts dārzeņu, graudu) — tie tieši bojā zarnu mikrobiomu. Tas izklausās radikāli. Bet ja tu dari visu "pareizi" un tomēr neguli — ir vērts tuvāk paskatīties, kas ir tavā šķīvī. 💬 Mani interesē tava pieredze: Vai esi pamanījusi, ka noteikti ēdieni vakarā ietekmē tavu miegu? Ko esi atklājusi — vai kas tev vēl jautājas? Raksti komentāros — es lasu un atbildu katram personīgi. 🌙

Kādi ir jūsu novērojumi? Vai vasarā, kad ārā ir saulīte miedziņš ir labāks?

Pāris jautājumi, kas rodas. Kāpēc jādezinfecē, ja jau ūdens ir tik tīrs un droši lietojams kā oficiāli stāsta? Kā tieši hlors ietekmē veselību? Vai šajā laikā kāds pamanīja miega pasliktināšanos? Vai hlors var ietekmēt bezmiegu un vai ar novārīšanu pietiek, lai attīrītu ūdeni? (Cik zināms, novārīšana darbojas labākā gadījumā uz baktērijām, lai arī noteiktām ūdens baktērijām ir nepieciešams ilgāks laiks un augstākas temperatūras, bet ietekme uz ķīmiskajām vielām caur vārīšanu var izmainīt ķīmiskās un toksiskās īpašības) Atbildes no MI: Jā, var — īpaši tad, ja pēc saskares ar hloru, hlorētu ūdeni, baseina vidi vai hlora saturošiem tīrīšanas līdzekļiem parādās elpceļu simptomi. Hlors miegu parasti netraucē “tieši”, bet caur elpošanas sistēmu, iekaisuma reakciju un nervu sistēmas pārslodzi. 1. Elpceļu kairinājums Pēc hlora ieelpošanas elpceļi var palikt kairināti. Var parādīties klepus, sēkšana, spiedoša sajūta krūtīs vai sajūta, ka nepietiek gaisa. Naktī tas bieži kļūst izteiktāk, jo guļus stāvoklī elpošana mainās. Pat neliels elpceļu kairinājums var traucēt iemigt vai izraisīt pamošanos. 2. Hlorēta ūdens vārīšana Ja krāna ūdenī ir brīvais hlors, vārot tas daļēji iztvaiko — tāpēc ūdenim var samazināties hlora smarža un garša. Taču daļa gaistošo vielu pāriet tvaikos. Ja cilvēks stāv virs katla vai vāra ūdeni slikti vēdinātā telpā, elpceļi var saņemt papildu kairinājumu. Īpaši jutīgi uz to var reaģēt cilvēki ar astmu, bronhu jutīgumu, hronisku klepu, alerģisku fonu vai ķīmisku jutību. Svarīgi arī atšķirt hloru no hloramīna. Hlors izdalās vieglāk, bet hloramīns ir stabilāks, un vienkārša nostādināšana vai vārīšana to neizvada tik efektīvi. 3. Nakts elpošanas traucējumi Ja pēc hlora iedarbības attīstās astmai līdzīga reakcija, cilvēks var mosties ar klepu, smagumu krūtīs vai sajūtu, ka nevar pilnvērtīgi ieelpot. Šādā gadījumā bezmiegs nav tikai “stress” — tas var būt signāls, ka elpošanas sistēma vēl nav atjaunojusies. 4. Nervu sistēmas pārslodze Spēcīga ķīmiska iedarbība organismam ir stress. Ja bijis elpas trūkums, dedzināšana krūtīs vai bailes par veselību, nervu sistēma var palikt paaugstinātas trauksmes režīmā.