12d (edited) • SARUNAS PAR MIEGU
Nozāļots.
REAL TALK. BEZMIEGS, KURU IZRAISA MIEGA ZĀLES.
Principā es savā praksē varu runāt par 3 BEZMIEGA formām.
Un es sākšu no tā gala, par kuru runā vismazāk.
- Medikamentu izraisīts bezmiegs.
- Fizioloģiski iemesli – manā praksē bieži individuāli minerālvielu trūkumi, vielmaiņas traucējumi un toksīnu slogs, infekcijas, bakteriālais slogs, vakcīnsekas u.c.
- Psiholoģiski iemesli.
Šodien es gribu parunāt par miega zāļu izraisītu bezmiegu.
Šiem cilvēkiem var būt pamatīgas problēmas.
Viņi lieto medikamentus, kuriem būtu jāpalīdz gulēt, bet ilgstošas lietošanas rezultātā dažkārt rodas tolerance, atkarība un vēl lielākas miega problēmas.
Un te sākas apburtais loks.
Cilvēks lieto to, kas var uzturēt viņa bezmiegu, kļūst atkarīgs no medikamentiem, kurus nedrīkst pēkšņi atmest, un vienlaikus domā, ka visu dara pareizi.
Jo medikamentus taču izrakstījis ārsts!
Dažkārt situācija ir vēl absurdāka.
Cilvēciņš ir izstaigājis vairākus dakterīšus. Katrs kaut ko izrakstījis, bet ne vienmēr ir izvērtēts, ko šis cilvēks jau ikdienā lieto.
Un galu galā cilvēks lieto 4–6 savstarpēji nesaskaņotus medikamentus, reizēm pat vairāk.
Trakākais gadījums, kuru esmu redzējusi, bija 11 neiroloģiski medikamenti!
Vienpadsmit!
Medikamenti, kuru iedarbība var savstarpēji konfliktēt un kuru kombinācijas var būt bīstamas.
Un tagad man ir viens pavisam godīgs jautājums.
KURAM ŠĀDA SITUĀCIJA IR JĀRISINA?
Kurš uzņemsies atbildību?
Pašam cilvēkam tas var būt gandrīz neiespējami. Viņš jau tāpat slikti guļ, ir noguris, un atsevišķi neiroloģiskie medikamenti vēl papildus var ierobežot koncentrēšanās spējas, atmiņu un spriešanu.
Turklāt cilvēks taču uzticas ārstiem!
Teorētiski viņam tagad būtu atpakaļgaitā jāizstaigā visi dakteri, kuri kaut ko izrakstījuši, un jālūdz katram palīdzēt pārskatīt savu izrakstīto medikamentu un, ja nepieciešams, to pakāpeniski samazināt.
Bet vai tas vispār ir reāli?
Un kurš šajā procesā uzņemas koordināciju?
Ģimenes ārsts? Neirologs? Psihiatrs? Katrs atsevišķi?
Jo vienam ārstam ir jāredz VISA medikamentu aina, nevis tikai tas preparāts, kuru viņš pats izrakstījis.
Un te ir vēl viena problēma.
Ja cilvēks jau ir kļuvis atkarīgs no noteiktiem miega medikamentiem, tos nedrīkst vienkārši pēkšņi atmest. Atcelšana var izraisīt smagu bezmiega pastiprināšanos un citus, reizēm pat bīstamus, abstinences simptomus.
Tas nozīmē, ka cilvēkam ir nepieciešama profesionāli koordinēta medikamentu pārskatīšana un, kur vajadzīgs, pakāpeniska devas samazināšana.
Bet kurš to visu reāli organizē?
Un pats svarīgākais jautājums:
Ko darīt cilvēkam, kurš meklēja palīdzību bezmiega dēļ, bet tagad ir nonācis situācijā, kurā pati ārstēšana var būt kļuvusi par daļu no viņa problēmas?
Es domāju, ka par šo tēmu ir pienācis laiks runāt daudz atklātāk.
Kāda ir tava pieredze?
4
0 comments
Nozāļots.
powered by
skool.com/beidzot-izguleties-1621
Bezmiegs, nevari aizmigt, mosties naktī? Stress, trauksme, domu karuseļi, hroniskas sāpes, hronisks nogurums. Atrodi cēloni šajā grupā un izgulies.
Suggested communities
Powered by